Meistars Matīss ir nopircis jaunu leņķa slīpmašīnu (tautā sauktu par fleksi) un tagad to izmēģina, veicot iezāģējumus taisnstūrveida flīzē. Varam uzskatīt, ka flīze ir $N \times M$ vienību liels taisnstūris un katrs zāģējums sākas no kādas malas veselas koordinātas un ir vai nu perpendikulārs malai, vai arī $45^\circ$ vai $135^\circ$ leņķī pret to. Katrs iezāģējums beidzas flīzes iekšpusē vai uz malas punktā ar veselām koordinātām. Diviem dažādiem iezāģējumiem ir ne vairāk kā viens kopīgs punkts.

Piemēram, attēlā parādīta flīze, kurai $N=7$, $M=8$ un veikti pieci iezāģējumi.

Uzrakstiet datorprogrammu, kas dotam flīzes un veikto iezāģējumu aprakstam nosaka daļu skaitu, kādā tiks sadalīta flīze!

Pirmajā rindā atrodas flīzes platums, augstums un veikto iezāģējumu skaits; tie ir trīs naturāli skaitļi $N \le 10^9$, $M \le 10^9$ un $K \le 2000$.

Nākamajās $K$ rindās dots iezāģējumu apraksts — pa vienam katrā rindā. Katrā rindā ir četri, ar tukšumzīmēm atdalīti, veseli nenegatīvi skaitļi $x_S$ $(0 \le x_S \le N)$, $y_S$ $(0 \le y_S \le M)$, $x_B$ $(0 \le x_B \le N)$ un $y_B$ $(0 \le y_B \le M)$. Iezāģējuma sākumpunkts atrodas uz flīzes kādas malas, un tā koordinātas ir $(x_S, y_S)$. Iezāģējuma beigu punkts atrodas flīzes iekšpusē vai uz malas, un tā koordinātas ir $(x_B, y_B)$. Neviena iezāģējuma sākumpunkts nesakrīt ar šī iezāģējuma beigu punktu.

Izvaddatu vienīgajā rindā jābūt naturālam skaitlim - daļu skaits, kādā iegriezumu rezultātā tiks sadalīta flīze.