Ernas piramīdas

Ernai patīk zīmēt piramīdas, kas veidotas no neaizkrāsotiem (baltiem) un aizkrāsotiem (melniem) aplīšiem. Erna sāk ar vienu aplīti un katrā nākamajā rindā zīmē par vienu aplīti vairāk, turklāt tā, ka zem katra aplīša augstākajā rindā atrodas divi aplīši zemākajā rindā. Ja aplītis ir balts, tad Erna zem tā zīmē divus vienas krāsas aplīšus, bet, ja melns, tad atšķirīgas krāsas aplīšus. Ievērojiet, ka, ja aplītis rindā nav pirmais vai pēdējais, tā krāsu nosaka divi iepriekšējās augstāk esošās rindas aplīši - t.i., nedrīkst veidoties pretrunas ar nevienu no tiem.

Divu Ernas zīmēto piramīdu piemēri ir parādīti 1. un 2. attēlā.

Katras piramīdas rindas var sanumurēt no augšas uz leju pēc kārtas, sākot no $1$ līdz $N$. Tad katram $i$ ($1 \leq i \leq N$) piramīdas $i$-tajā rindā ir $i$ aplīši.

Uzrakstiet datorprogrammu, kas dotam piramīdas pēdējās rindas aprakstam nosaka, kāds aplītis atrodas noteiktā piramīdas vietā!

Pirmajā rindā doti divi, ar tukšumzīmi atdalīti, naturāli skaitļi - piramīdas rindu skaits $N$ ($1 \leq N \leq 5 \cdot 10^5$) un vaicājumu skaits $V$ ($1 \leq V \leq 32$). Otrajā rindā dota $N$ burtu virkne bez atdalošajām tukšumzīmēm - piramīdas pēdējās rindas apraksts. Katram $i$ ($1 \leq i \leq N$) $i$-tais burts virknē ir $b$, ja piramīdas pēdējās rindas $i$-tais aplītis no kreisās puses ir balts, vai $m$, ja šis aplītis ir melns. Nākamajās $V$ ievaddatu rindās doti divi, ar tukšumzīmi atdalīti naturāli skaitļi $r_j$ ($1 \leq r_j \leq N$) un $p_j$ ($1 \leq p_j \leq r_j$) - kādas piramīdas rindas numurs un aplīša numurs pēc kārtas šajā rindā.

Izvaddatos jābūt tieši $V$ rindām, kur katrā no tām ir tikai viens burts. Katram $j$ ($1 \leq j \leq V$) izvaddatu $j$-tajā vienīgajā rindā jābūt burtam $b$, ja vietā, kuru ievaddatos apraksta $j$-tais vaicājums pēc kārtas, aplītis ir balts, vai $m$, ja attiecīgais aplītis ir melns.