Uz bezgalīgas rūtiņu lapas, kurai dažas rūtiņas var būt izgrieztas, novietota šaha figūra - tornis. Lapas rindas un kolonnas ir sanumurētas pēc kārtas ar veseliem skaitļiem. Kolonnas ir numurētas no kreisās puses uz labo, bet rindas - no lejas uz augšu. Tornis vienā gājienā var pārvietoties uz jebkuru citu neizgrieztu lapas rūtiņu, kas ar sākotnējā atrodas vienā rindā vai kolonnā. Tornis nedrīkst pārvietoties pāri izgrieztai rūtiņai. Laukuma piemērā 1. attēlā redzams, uz kurām rūtiņām tornis drīkst pārvietoties, ja četras lapas rūtiņas ir izgrieztas un tornis pirms gājiena atrodas rūtiņā ar koordinātām $(1;-1)$.

Kā redzams, šajā gadījumā tornis var pārvietoties bezgalīgi tālu horizontālā virzienā pa kreisi vai vertikālā virzienā uz leju. Noskaidrot, ar kādu mazāko gājienu skaitu tornis no vienas norādītās rūtiņas var nokļūt līdz otrai norādītajai rūtiņai (ja tas vispār ir iespējams), pārvietojoties saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.

Ievaddatu pirmajā rindiņā ir doti četri veseli skaitļi $x_1, y_1, x_2, y_2$. $x_1$ (kolonnas numurs) un $y_1$ (rindas numurs) norāda tās rūtiņas koordinātas, kurā tornis atrodas sākumā, bet $x_2$ un $y_2$ analoģiskā veidā norāda tās rūtiņas numuru, kurā tornim jānokļūst beigās. Zināms, ka $-10^9 \leq x_1, y_1, x_2, y_2 \leq 10^9$ un ka neviena no šīm divām rūtiņām nav izgrieztas.

Ievaddatu otrajā rindā dots naturāls skaitlis $n$ - izgriezto rūtiņu skaits ($n \leq 1000$). Ievaddatu nākamajās $n$ rindās katrā doti divi veseli skaitļi, kas atdalīti ar tukšumsimbolu - vienas izgrieztās rūtiņas koordinātas. Ievaddatu $i+2$-ajā rindā ($1 \leq i \leq n$) ir dots $i$-ās izgrieztās rūtiņas kolonnas numurs $p_i$ ($-10^9 \leq p_i \leq 10^9$) un rindas numurs $q_i$ ($-10^9 \leq q_i \leq 10^9$).

Izvaddatu vienīgajā rindā jāizvada viens vesels skaitlis - mazākais gājienu skaits, kurā tornis no vienas norādītās rūtiņas var nokļūt līdz otrai norādītajai rūtiņai. Ja tornis nevar nokļūt līdz otrai norādītajai rūtiņai, tad faila vienīgajā rindā jāizvada skaitlis -1.